Mākslas vēsture: Ežēns Delakruā

(1798-1863)

Ja vēlaties šo rakstu pārpublicēt, neaizmirstiet norādīt atpakaļsaiti uz avotu.
Ja vēlaties izdarīt labojumus, papildinājumus, sazinieties ar mani vai rakstiet komentāros. Šis raksts ir pilnveidojams ;)

Resursi

Profesora Eduarda Kļaviņa lekcijas

Attēli: Wga.hu, wikipaintings.org, u.c.
T. Kačalova "Mākslas Vēstures Pamati I", izdevniecība "Zvaigzne", 1976.

Pašportrets ap 1837

Viņš bija tematiski plašāks nekā Žeriko. Daudz austrumu ainavas, daudz rakstīja un kritizēja. Viņu nesaistīja līnija, svarīgas bija masas, gaismēnas, kur izceļas kādi spilgtāki toņi. Ar laiku triepiens kļūst aizvien atraisītāks. "Dantes laiva" atzīta, jo viņa bija centrāla kompozīcija, bet vēlāk māksliniekam ar atzīšanas sasniegšanu bija visai lielas problēmas. Piemēram, tika uzskatīts, ka darbā "Hiosas slaktiņš" vispār nav kompozīcijas. Par Žeriko izteicās sekojoši: "Tetovētais mežonis, kurš glezno ar piedzērušos slotu."Par spīti skarbai kritikai, viņam bija daudz piekritēju jauniešu vidū. Tolaik modē bija t.s. "anglomānija", tāpēc E.D. veidoja kompozīcijas, atsaucoties arī uz Angļu literatūru. Pēc tam, kad Francijā atsākās mietpilsonisks dzīves plūdums, autors pievērsās pagātnei un austrumu motīviem.
Māksliniekam patika savvaļas dzīvnieki, jo tiem piemita stihisks spēks, sevišķi plēsējiem. Tas viņu iedvesmoja kļūt formā aizvien mīkstākam, nelineārākam un ekspresīvākam.
Ar laiku viņš saņēma arī pasūtījumus ēku apgleznošanai. Parasti gan tiek uzskatīts, ka sienu gleznojumi viņam ir mazāk kvalitatīvi, bet augstvērtīgākas ir stājgleznas.
Delakruā daudz strādāja arī kā grafiķis, sevišķi litogrāfijā. Ilustrēja Šekspīru un Gētes "Faustu". Savas dzīves laikā viņš nevienu nemācīja, strādāja, ieslēdzies darbnīcā, taču atstāja iespaidu uz gleznieciskākiem māksliniekiem, 19.gs. beigu māksliniekiem (Domjē) un postimpresionistiem (Sezāns, Vangogs).