Mākslas vēsture: Franču romantisms un T. Žeriko

Ja vēlaties šo rakstu pārpublicēt, neaizmirstiet norādīt atpakaļsaiti uz avotu.
Ja vēlaties izdarīt labojumus, papildinājumus, sazinieties ar mani vai rakstiet komentāros. Šis raksts ir pilnveidojams ;)

Resursi

Profesora Eduarda Kļaviņa lekcijas

Attēli: Wga.hu, wikipaintings.org, u.c.
T. Kačalova "Mākslas Vēstures Pamati I", izdevniecība "Zvaigzne", 1976.

Romantisma iedīgļi parādījās jau 18.gs. un Napoleona I impērijas laikā, bet izplatījās Eiropā pēc impērijas sabrukuma. Mākslu sāka vērtēt pēc "mākslinieciskuma" principiem, kas sevī ietvēra tādus jēdzienus kā neatkārtojamību, novatorismu, laikmetīgumu, u.c. Šos jēdzienus nebija iespējams attiecināt uz klasisko mākslu, tā izraisot zināmas reakcijas mākslinieku aprindās.
Franču romantiķi, galvenokārt vidējās buržuāzijas, sīkburžuāzijas un profesionālās inteliģences pārstāvji, pievērsās neikdienišķā, neparastā izpausmēm laikmetīgajā dzīvē, uzsverot tajā trauksmaino, dinamisko, bet ja tēloja pagātni, centās saskatīt paralēles ar laikmeta noskaņojumu.
Romantisms Francijā attīstījās kā virziens, kas izceļ personības brīvību un nozīmi, aicina indivīdu cīnīties pret vecās aizgājušās pasaules aizspriedumiem. Par galvenajām varoņa īpašībām uzskatīja enerģiju un dvēseles degsmi, apgarotību, asprātību.
Gleznotāji emociju attēlošanai izkopa atbilstošus izteiksmes līdzekļus- kompozīciju būvēja pa diagonāli, izmantoja ēnu un gaismu pretstatus un kolorīta spožumu. Parādījās enerģiski triepieni, tas ievadīja klasicisma un romantisma asu cīņu periodu. Romantisms ir gluži kā vidutājs starp klasicismu un reālismu, taču atšķirībā no reālisma, tas bija pieķēries fantastikai, kaislībām un neparastā cildināšanai.
Tieši franču romantismam bija vislielākā nozīme pasaules mākslas attīstībā.

Teodors Žeriko.

Teodors Žeriko (1791 – 1824)

Viņš bija pirmais redzamākais romantisma glezniecības pārstāvis Francijā. Viņa iespaids ir ļoti liels un paliekošs. Dzimis augstākās buržuāzijas ģimenē, tāpēc samērā turīgs. Mācoties daudz kopēja Renesanses māksliniekus, īpaši Karavadžo, kurš spēcīgi ietekmēja paša Žeriko daiļradi. Mākslinieks pievēršas Napoleona armijas karavīra atveidošanai. Trauksmaino noskaņu kompozīcijā rada zirgs, stihisku emociju, brīvības un neatkarības simbols. Bieži telpa ap tēliem ir nekonkrēta. Žeriko ir lielisks zīmētājs un plastisko formu meistars. Būtiskas izmaiņas ievieš gleznu kompozīcijā- sižeta noteikts figūru izvietojums, kas pakļaujas reālistiskas izteiksmības interesēm. Kolorīts atpaliek no plastiskā risinājuma spēka.
Neraksturīgi frančiem viņam ārkārtīgi patika līnija, taču noteiktās formas allaž tiecās apvienot ar gaismēnas efektiem.
Labu laiku pavadīja Anglijā pēc "Medūzas plosta" izgāšanās Francijā. Anglijā daudz studēja zirgus un to kustības. Tai laikā gleznoja arī portretus. Tiem bija vienkāršas kompozīcijas, bez ārišķīgām lietām. Pārsvarā gleznoja jaunus cilvēkus, laikabiedrus. T. Žeriko ir arī ārprātīgo portretu sērijas radītājs. Sērijā ietilpst ap 10 darbu. Šajos portretos viņš neidealizē cilvēkus un nerada romantiskas noskaņas. Parasti tumša krāsu palete.
Mākslinieks mirst agri. Pēc atgriešanās no Anglijas strādā un viņam pat ir skolnieki. Dzīvi beidz, nokrītot no zirga. TEH IRONY!