Mākslas vēsture: Franču tēlniecība 19.gs. beigās

Ja vēlaties šo rakstu pārpublicēt, neaizmirstiet norādīt atpakaļsaiti uz avotu.
Ja vēlaties izdarīt labojumus, papildinājumus, sazinieties ar mani vai rakstiet komentāros. Šis raksts ir pilnveidojams ;)

Resursi

Profesora Eduarda Kļaviņa lekcijas

Attēli: Wga.hu, wikipaintings.org, u.c.
T. Kačalova "Mākslas Vēstures Pamati I", izdevniecība "Zvaigzne", 1976.

Tēlniecība salīdzinājumā ar pārējiem mākslas veidiem bija konservatīvāka, jo vairāk piesaistīta pasūtītāju lokiem. Sīktēlniecība bija orientēta uz tirgu, kur gaume arī bija konservatīva.

Akadēmiski saloniskā tēlniecība

Ļoti daudzi mākslinieki pārstāvēja šo tēlniecības stilu, un šī tipa tēlniekus sagatavoja mākslas akadēmija. Populāri bija motīvi ar mitoloģiskiem tēliem, sadzīves ainām, daudz pasūtīja portretus, retāk gleznoja alegorijas.

O. Klesinžē Leda

A. Karjē- Belēzs Nimfa un satīrs

Ž. Lefevrs Patiesība

F. Ogists Bartoldi Brīvība
Karkasu veidoja Eifels

Šie tēlnieki vadījās pēc klasicisma, bet mēdza atdarināt arī citus stilus. To sauca par historizējošo akadēmismu. Belēzs bija viens no populārākajiem tēlniekiem, kuram bija liela darbnīca ar 20 tēlniekiem, tai skaitā O. Rodēns. Bieži pasūtīja pieminekļus, parasti bronzā. Par viskvalitatīvāko akadēmiķi var uzskatīt Batistu Karpo. Viņš veidoja dažādus dekoratīvos darbus, portretus.

Ž. Batists Karpo Flora

Ž. Batists Karpo Deja

Reālisms tēlniecībā bija mazāk pārstāvēts. Tēlnieks Ž. Dalū (1838-1902) darbos izmanto tēlus no zemākajām aprindām. Pasūtījumos izmantoja historizējošo akadēmismu:

E. Fremjē Žannas D'Arkas piemineklis

Ž. Dalū Zemniece ar bērnu

Ž. Dalū Zemnieks

Ž. Dalū Silēna triumfs

Ž. Dalū Sieviete slauka kājas

Ž. Dalū Republikas triumfs

Pakāpeniski tēlniecībā ienāk jaunas idejas, konkrēti- Ogista Rodēna (1840-1917) izpildījumā. Viņu pārsvarā saista ar impresionisma ieviešanu, taču viņa stils ir daudz plašāks- dažādu koncepciju sakausējums. Studēja Francijā, bet ne akadēmijā- dekoratīvās mākslas skolā. Palicis pie tēlniecības naudas trūkuma dēļ.
Sākuma periodā ietekmējās no romantiķiem, vēlāk franču vēlīnās tēlniecības, tad viņu iedvesmoja Renesanse, Karko, Belēzs... Viņš bija ļoti darbīgs un mācēja visu, ko tēlniekam vajadzētu mācēt.
Rodēns centās nošķirties no akadēmisma, ārišķīgas idealizācijas. Svarīgs ir arī tēla ekspresionisms, atteicās no akadēmiskā "gluduma".

O. Rodēns Cilvēks ar salauztu degunu

O. Rodēns Bronzas laikmets

Rodēns var būt ļoti reālistisks, anatomiski ļoti precīzs, perfekts. Uzskatīja pat, ka viņa darbi tapuši, veidojot nolējumus no dzīva cilvēka. Tendence uz reālismu saistās arī ar simbolismu.

O. Rodēns Jānis Kristītājs

O. Rodēns Elles vārti

Aktīvākais laiks- 80-tie gadi. Elles vārti tā arī netika realizēti vajadzīgajā projektā. Atsevišķus durvju tēlus mākslinieks "izņem" un variē kā patstāvīgus darbus. Darbam izmanto Dantes "Dievišķās komēdijas" sižetu, radot saikni ar romantismu. Daudz darbu, kuros figūras attēlo cilvēka psiholoģiskos afektus. Interesējas par sava laika atribūtiem.