Mākslas vēsture: Pols Sezans

Ja vēlaties šo rakstu pārpublicēt, neaizmirstiet norādīt atpakaļsaiti uz avotu.
Ja vēlaties izdarīt labojumus, papildinājumus, sazinieties ar mani vai rakstiet komentāros. Šis raksts ir pilnveidojams ;)

Resursi

Profesora Eduarda Kļaviņa lekcijas

Attēli: Wga.hu, wikipaintings.org, u.c.
T. Kačalova "Mākslas Vēstures Pamati I", izdevniecība "Zvaigzne", 1976.

Pols Sezans (1839-1906)
Sākotnēji cieši saistīts ar impresionisma grupu. Savā stilā aiziet līdz pat kubismam. Lielā mērā autodidakts, studē darbus muzejos, veido kontaktus ar topošajiem impresionistiem. Atšķirībā no citiem, viņu interesē vecmeistari, reālisti, baroka mākslinieki, vēlīnā renesanse, Domjē, Delakruā. Gleznoja klusās dabas, reliģiskus, mitoloģiskus sižetus. Interesēja forma, faktūra, individuāla ekspresija.
Sākotnējie darbi vēl nav gluži viņa stilā. Viņu interesēja bieza faktūra. Septiņdesmitajos gados strauji kļūst par impresionistu, strādā kopā ar Pisaro. Saņem bargu kritiku.
Astoņdesmitajos gados nonāk pie post-impresionisma. Uzskatīja, ka impresionisms jāpadara stabilāks un mūžīgāks. Formu veido ar krāsu attiecībām. Katrā objektā jāsaskata ģeometriska pamatforma. Formas jāveido ar pašvērtīgu, abstrahētu krāsu, kas nav tik atkarīga no konkrētās plenēra gaismas. Nemodelēja ar gaišo un tumšo. Triepiens pārvēršas par krāsu ieklājumiem, līdzīgi kā mozaīka. Noraidīja vienmērīgi ieklātu laukumu un līniju. Ideālā darbā būtu stingri noteikta forma, kas iekrāsota dzīvespriecīgā veidā, gandrīz kā klasicismā.
Viņam neizdodas sasniegt savus ideālus. Daži domā, ka viņš pat atsakās no centrālās perspektīves. Gleznoja apkārtnes ainavas Provansā, visbiežāk panorāmiskas.
Bieži gleznoja kāršu spēlētājus vai pīpētājus.
90-os parādās neo-romantiski motīvi, vairāk sakausē formu robežas.
Mēģina sacerēt kompozīcijas ar peldētājiem.
Ietekmēja fovistus, kubistus, ekspresionistus. Gandrīz visās valstīs ir sastopami t.s. "Sezanisti".